No 10. līdz 12. oktobrim 9.b, 10.a, 11.a un 12.a klašu skolēni kopā ar skolotājām Anželiku Baranovsku, Ilonu Ļaksu, Svetlanu Desjatņikovu un Iraīdu Kavinsku devās ekskursijā pa Poliju.

Mūsu lielā draudzīgā kompānija vispirms devās uz Varšavu. Brauciens ar autobusu tika papildināts ar dāvanām no Sašas Myslinas vecmāmiņas. Viņa visām skolotājām saadīja čības, kurās autobusā bija ļoti ērti. Mūsu draudzīgais kolektīvs nolēma, ka parādījās jauns ražošanas zīmols “Tomas Čības” (vecmāmiņas vārds ir Tamāra).

Varšavā labestīgā gide Anna mūs veda cauri visai vecpilsētai un parādīja galvenās apskates vietas. Mūs pārsteidza, kā poļi mīl savu pilsētu un savu valsti, cik lepni viņi runā par Varšavas atdzimšanu, kura tika iznīcināta Otrā pasaules kara laikā.

Otro dienu pavadījām Krakovā, Polijas otrajā lielākajā un skaistākajā pilsētā, kurai paveicās krietni vairāk. Tajā ir saglabājušies pat 10.–12. gadsimta arhitektūras pieminekļi. Gide Jeļena bija ļoti kreatīva, viņa ne tikai stāstīja pati, bet arī uzdeva mums daudz jautājumu. Tas bija ārkārtīgi interesanti. Mēs baudījām ne tikai brīnišķīgos pilsētas skatus, bet arī pēdējās vasaras saulainās dienas, jo bija 20 grādu silts, spīdēja saule. Mēs izstaigājām visu Karalisko ceļu caur vecpilsētu no galvenajiem pilsētas vārtiem līdz Vāveļa pilij. Tad līdz vakaram vecpilsētā baudījām arhitektūru, skaistu dienu, gardu saldējumu un kafiju, iegādājāmies suvenīrus. Daudzi nogaršoja Polijas nacionālos ēdienus, piem., žurek zupu, pirogus. Dažs bija gandarīts ar vakara pastaigu vecajā Krakovā, dažs ar iepirkšanos milzīgajā tirdzniecības centrā "Krakovas galerija".

Trešajā dienā mēs devāmies uz Veļičku. Veļičkas sāls raktuve ir akmens sāls pazemes atradne, kas darbojās no 13. līdz 20. gadsimtam, uz šo brīdi tur ir izveidots muzejs. 800 pakāpieni pa koka trepēm uz leju bija neliels pārbaudījums, bet mūsu redzētais skaistums bija tā vērts. Mēs iepazināmies ar sāls racēju darbu un apstākļiem 130 metru dziļumā, kā arī uzzinājām daudz jauna par pašu sāli. XVI gadsimtā tika pamanītas sāls ārstnieciskās īpašības. Ģide pat pajokoja, ka pazemes ekskursija ir arī ārstēšanās, un patiešām, kam bija iesnas ,ekskursijas beigās tās pārgāja.

Noguruši, bet laimīgi svētdienas rītā atgriezāmies Daugavpilī. Un atkal gatavi jaunām ekskursijām!